Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 1998 Izlaides mēnesis marts Nominālvērtība 10 Ls Maksimālā tirāža 15 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Arvids Priedīte Plastiskais veidojums Ligita Franckeviča Kalta Valcambi SA (Šveice) pieejamas: 0

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Augšdaļā attēlots XII gs. kuģis, virs tā puslokā izvietots uzraksts RĪGAS KUĢIS XII GS.; monētas lejasdaļā attēlotas arheoloģiskajos izrakumos atrastās kuģa atliekas, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.

1939. gadā arheologu grupa, kas Vecrīgā veica izrakumus Rīgas Pilsētas vēsturiskā muzeja direktora arheologa Raula Šnores (1901-1962) vadībā, senās Rīgas ostas akvatorijā atsedza kuģa atliekas. Tas bija nogrimis netālu no Rīgas upes kreisā krasta, teritorijā starp tagadējo Vaļņu, Rīdzenes un 13. janvāra ielu un atrasts aptuveni 6.5 m zem tagadējā ielas līmeņa.

Tas bijis klinkera (pārlaidu) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu, vienu mastu un rāju. Kuģa korpuss un ārējais apšuvums bija darināti no ozola, iekšējais apšuvums - no priedes, dēļi apstrādāti ar cirvi (zāģa lietojums nav konstatēts). Sastiprinājumiem izmantotas koka tapas, dzelzs naglas un kniedes. Kuģa svars bija 4 300 kg, un tas varēja uzņemt ap 30 t kravas. Rīgas kuģa garums bijis ap 17 m, platums - 4.9 m, bortu augstums vidusdaļā - ap 2.4 m, iegrime - ap 1 m.

2. pasaules kara laikā daļa arheoloģiskajos izrakumos atsegto kuģa fragmentu gāja bojā. Pētījumi atsākās 1970. gadā, un tapa Rīgas kuģa tehniskie rasējumi un no ozolkoka darināts modelis mērogā 1:10. Pētnieki unikālo atradumu datē ar XII gs. beigām. Rīgas kuģa fragmenti un modelis apskatāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.