Tips Divu materiālu monēta Materiāls Sudrabs 925°, granīts Izlaišanas gads 2012 Izlaides mēnesis janvāris Nominālvērtība 1 Ls Maksimālā tirāža 7 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 13.60 Diametrs (mm) 35.00 Grafiskais dizains Laimonis Šēnbergs Plastiskais veidojums Jānis Strupulis Kalta Rahapaja Oy (Somija) Cena: € 70.00 Pievienot grozam pieejamas: vairāk 10

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā pelēka granīta aplis, virs tā uz sudraba gredzena vārds LATVIJA, pa labi – gadskaitlis 2011, zem centrālā apļa puslokā uzraksts 1 lats.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā pelēka granīta aplis, ap to uz sudraba gredzena latvju rakstu zīmes.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Monētas nosaukums mūs vedina aizvēsturē – akmens laikmetā, kad Eiropā lielo sakārtošanās procesu rezultātā no zemes dzīlēm nākušās karstās magmas izmestie ieži (arī granīts) atdzisuši un veido mantiju un zemes garozu. Latvijā šie ieži gulst dziļi un pasargā no spēcīgām zemestrīcēm, tāpēc var apgalvot, ka mums ir drošs pamats zem kājām.

Apledojumi no Skandināvijas pakāpeniski stūmās lejup, uz dienvidiem, un līdz Latvijai atnesa arī nesamaltos lielos akmeņus, no kuriem visbrangākos dēvējam par dižakmeņiem. Tos rūpīgi sargājam, jo šiem lielajiem laukakmeņiem ir trejāda vērte: estētiskā kā latviskās ainavas rotai, zinātniskā un kultūrvēsturiskā. Mūsu senčiem dižakmeņi kalpoja par svētvietām, arī upurvietām, kam apkārt dziļš kultūrslānis, bet akmens virsmā nereti saglabājušās grafisku un reljefu rakstu zīmes, kuru kopums veido nozīmīgu aizlaiku informāciju.

Akmeņiem bieži tikusi piedēvēta īpaša enerģija, tomēr svarīgi būtu atcerēties, ka Zeme ir kosmisks ķermenis, kas nepārtraukti atrodas mijiedarbē ar citiem līdzīgiem ķermeņiem. Šo savstarpējo iedarbību raksturs joprojām vēl maz pētīts, taču, objektīvi vērtējot, jo pamatīgāks iezis (tautas valodā – akmens), jo tas savā uzbūvē kompaktāks, cietāks, jo lielāka enerģija tam piemīt.

Arī ikdienas dzīvē latvju lauku sētā un piedarbā akmenim vienmēr bijusi sava svarīga vieta. Tas bijis stūrakmens jeb pamatakmens mājas būvēšanā, dzirnakmens bijis mūžīgais darbarūķis, bet granīta bruģis klāj arī vecpilsētu romantiskās ieliņas, tāpat mūsdienās akmens nereti kā dekoratīva zīme krāšņo piemājas zālienus. Baltu tautu mentalitātē akmenim allaž piemitusi dziļi simboliska – mūžības un pārlaicības – nozīme. Savukārt granīta vārda ciešā saikne ar zemnieku mūžīgo vērtību (latīņu val. granum – grauds) liek domāt par ražas visdažādākajām izpausmēm. Šoreiz granīts paplašina monētu mākslas robežas.

Granīta nokrāsu bagātīgo gammu veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli. Lāsumaino granīta ripu monētas reversā kā sudraba josta apjož ietvars, kurā iekaltas latvju rakstu zīmes. Šo zīmju apļveida izkārtojumā saskatāma strikta dinamika un programmatiskums: viss attīstās no vienkāršā uz sarežģīto. Ideja par rakstu motīvu attīstībā aizgūta no leģendārās Lielvārdes jostas, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Jostai latviešu folklorā piedēvētas maģiskas spējas aizsargāt un nodrošināt auglību gan dabai, gan cilvēkam. Jāņu mātes jostas pīšana Jāņu vakarā, visticamāk, simbolizēja kārtības ieviešanu zemes dzīvē.

Monētas aversa sudrabainajā lentē latvju rakstiem atbilstošā stilistikā iegravēts starojošs vārds LATVIJA. Monētas granīta kodols un uzlecošās saules stari simbolizē dzīvesprieku un ticību pamatīgumam.