Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 1997 Izlaides mēnesis decembris Nominālvērtība 10 Ls Maksimālā tirāža 8 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Gunārs CīlītisLaimonis Šēnbergs Plastiskais veidojums Jānis StrupulisLigita Franckeviča Kalta Royal Mint (Lielbritānija) Cena: € 65.00 Pievienot grozam pieejamas: 3

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVIII gs. ģerbonis, kurā ģerboņa vairoga turētājus lauvas ir nomainījis Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Melngalvju nams, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts MELNGALVJU NAMS XVIII GS., zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVIII gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kura rezultātā Krievija atņēma Zviedrijai Rīgu līdz ar Vidzemi. Rīga uz 200 gadiem kļuva par Krievijas jaunās provinces - Rīgas (kopš 1796. g. - Vidzemes) guberņas - administratīvo centru.

Kara laikā pilsēta bija stipri cietusi no aplenkuma un Lielā mēra (1710-1711). Daudzas celtnes bija sagrautas, iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz divreiz. Saimnieciskajai rosībai atsākoties, Rīga kļuva par otro lielāko Krievijas ārējās tirdzniecības ostu pēc impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas.

Nozīmīgākās Rīgas eksportpreces bija lini, kaņepes, labība un kokmateriāli, importa - sāls un siļķes. Augot tirdzniecības apjomam, rīdziniekiem darba netrūka. Pilsētā ieplūda iedzīvotāji gan no apkārtējiem lauku novadiem, gan arī no citām Krievijas guberņām un Rietumeiropas. Rīga kļuva arvien daudznacionālāka, tomēr vācieši joprojām bija gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem.

Uzplaukstot saimnieciskajai dzīvei, Rīgā tika celtas un pārbūvētas daudzas sabiedriskās ēkas. Gadsimta vidū Rīga ieguva jaunu, plašu Rātsnamu ar mansarda jumtu un greznu fasādi. Rātsnamam iepretī slējās Rīgas lepnums - krāšņais Melngalvju nams. Tas celts XIV gs. 30. gados namnieku sanāksmēm, bet kopš XV gs. beigām Rīgas rāte to izīrēja jauno, neprecēto vācu tirgotāju brālībai - t.s. melngalvjiem. Par pilnīgiem šī nama saimniekiem melngalvji kļuva tikai 1713. gadā.

Rīgas un tās apkārtnes celtnes, ļaudis un sadzīves skatus XVIII gs. otrajā pusē zīmējumos un aprakstos dokumentēja Johans Kristofs Broce (1742-1823). Desmit sējumos apkopotie J. K. Broces darbi ir unikāls piemineklis XVIII gs. Rīgai.

Monētas reversā atveidots Melngalvju nams, kādu rīdzinieki to skatīja XVIII gs. Monētas aversā redzams Rīgas XVIII gs. ģerbonis, kurā atspoguļojas varas maiņa pilsētā. 1723. gadā Rīgas rāte ar īpašu rīkojumu noteica, ka Rīgas ģerboņa vairogu lauvu vietā turēs Krievijas impērijas divgalvainais ērglis.