Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 1997 Izlaides mēnesis jūlijs Nominālvērtība 10 Ls Maksimālā tirāža 8 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Gunārs CīlītisLaimonis Šēnbergs Plastiskais veidojums Jānis StrupulisLigita Franckeviča Kalta Royal Mint (Lielbritānija) Cena: € 60.00 Pievienot grozam pieejamas: 3

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVI gs. ģerbonis ar diviem lauvām, ģerboņa vairoga turētājiem, zem tā gadskaitlis 1996, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlota Rīgas panorāma, tai apkārt puslokā izvietots uzraksts XVI GS. (kreisajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVI gadsimts ir laiks, kad katoļu un luterāņu ticības karos zem Rīgas baznīcu smailēm viduslaiki pārtapa jaunajos laikos.

Vēlēdamās īstenot gadsimtiem loloto sapni - nokratīt Livonijas ordeņa un arhibīskapa varu -, Rīga 1521. gadā iesaistījās Mārtiņa Lutera uzsāktajā Reformācijas kustībā. Tam pretojās katoļu garīdznieki, tādēļ 1523. gadā viņus padzina no pilsētas. Rīgā sākās baznīcu grautiņi, kuros gāja bojā iepriekšējos gadsimtos uzkrātās mākslas vērtības. Luterisma uzvara vainagojās ar ticības brīvības pasludināšanu vispirms Rīgā (1535), bet pēc tam visā Livonijā (1554).

1558. gadā sākās gadsimta ceturksni ilgais Livonijas karš. Krievija cara Ivana IV Bargā vadībā tiecās iegūt tiešu izeju uz Baltijas jūru. Nespējot pretoties iekarotājiem, sabruka Livonijas valstiņu savienība. Tās teritoriju sadalīja starp Zviedriju un Polijas un Lietuvas valsti. Vienīgi Rīgai divdesmit gadu (1562-1581) izdevās saglabāt brīvpilsētas statusu. Tikai saņēmusi savu seno privilēģiju apstiprinājumu, Rīga beidzot pakļāvās Polijas karalim. Lepnas svītas pavadīts, 1582. gada 12. martā Stefans Batorijs iejāja pa Rīgas vārtiem. Sākās poļu laiki.

Pretstatu pilns ir XVI gadsimts Rīgā. Reformācija nesa sev līdzi humānisma idejas, skolu uzplaukumu, tās ietekmē Rīgā izveidota pirmā pilsētas bibliotēka (1524), Nikolausa Mollīna vadībā uzsāka darbu grāmatspiestuve (1588), pie Sv. Jēkaba baznīcas nodibināta pirmā latviešu luterāņu draudze. Taču vienlaikus Rīgā plosījās "raganu prāvas" un Rātslaukumā, bendes zobena cirstas, ripoja nemiernieku galvas.

Monētas reversā skatāma 1550. gadā Sebastiana Minstera grāmatā "Kosmogrāfija jeb visu zemju grāmata" ievietotā senākā zināmā Rīgas panorāma. Šis Rīgas siluets, lai arī turpmāk mainījies, kalpo par Rīgas vizītkarti, tās identitātes apliecinājumu līdz pat mūsu dienām.

Monētas aversā atveidots Rīgas XVI gs. ģerbonis ar diviem lauvām, ģerboņa vairoga turētājiem.