Tips Sudraba monēta Materiāls Sudrabs 925° Izlaišanas gads 2002 Izlaides mēnesis jūlijs Nominālvērtība 1 Ls Maksimālā tirāža 15 000 Kvalitāte Proof Svars (g) 31.47 Diametrs (mm) 38.61 Grafiskais dizains Gunārs Krollis Plastiskais veidojums Jānis Strupulis Kalta Rahapaja Oy (Somija) Cena: € 80.00 Pievienot grozam pieejamas: 1

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā - Kuldīgas Hanzas laika ģerboņa atveids. Tā kreisajā pusē attēloti gotikai raksturīgi ornamenti, labajā pusē - kuršu etnogrāfiskais raksts. Zem ģerboņa - gadskaitlis 2002. Monētas augšdaļā puslokā - uzraksts GOLDINGEN, lejasdaļā puslokā - uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas reversu divās daļās sadala Ventas rumbas atveids. Augšdaļā attēloti Kuldīgas ainavas elementi, virs tiem - uzraksts KULDĪGA, lejasdaļā - Hanzas laika kuģu atspulgi, zem tiem puslokā - uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Kuldīgai.

Jau IX gs. blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna krustnešu 1242. gadā uzsākto mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds (Goldingen). XIV gs. blakus pilij izveidojās pilsēta, kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. XV gs. 2. pusē un XVI gs. sākumā rosīgāka kļuva pilsētas ekonomiskā dzīve, kas vislielāko uzplaukumu piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682), kad kuģi no Kuldīgas ostas devās braucienos uz Rietumeiropu. Kuldīgai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653-1667) un Ziemeļu (1700-1721) kara laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem.

Kuldīga ir pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur senajā koka un mūra apbūvē vērojama vienlaidu arhitektūras radītā ainaviskā vienotība. Kuldīgas centrā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.