AVERSS

 

Centrā atveidots no sekla ūdens uz sauszemes iznākošs tetrapods Ventastega curonica, kura skelets iezīmēts ar fotoluminiscējošu apdruku. Gar aversa augšējo malu puslokā izvietots uzraksts VENTASTEGA, lejā pa labi puslokā – uzraksts LATVIJA un gadskaitlis 2020, pa kreisi – uzraksts 5 EURO.

 

REVERSS

 

Reversā ar punktiem un līnijām stilizēti atveidots gadu miljoniem ilgs laika ritums. Reversa kreisajā malā izvietota gadu skaita norāde 365 000 000.

 

Iežu slāņi zem mūsu kājām glabā liecības par Latvijas teritorijas un tās iemītnieku vēsturi. Viens no nozīmīgiem ģeoloģijas un paleontoloģijas atklājumiem ir devona perioda dzīvnieka Ventastega curonica fosilās atliekas, kas atrastas Kurzemē – iežu atsegumos Ventas upes baseinā Skrundas apkārtnē. Sugas nosaukumā iemūžināts Ventas un Kurzemes nosaukums, un tā šo dzīvnieku atpazīst zinātnieki un aizvēstures entuziasti visā pasaulē. Ventastega bija četrkājains, plēsīgs dzīvnieks, kas bija mazliet garāks par metru un dzīvoja pirms aptuveni 365 milj. gadu – laikā, kad tagadējā Latvijas teritorija atradās dažus grādus uz dienvidiem no ekvatora Eiramerikas paleokontinenta dienvidaustrumu malā.

 

Par tik seniem laikiem vienīgās liecības ir ieži un tajos saglabājušies dzīvnieku un augu pārakmeņojumi jeb fosīlijas. Līdz šim zināmi vien nedaudzi devona tetrapodu fosīliju atradumi. Tie ir Ichthyostega un Acanthostega veselu skeletu atradumi Grenlandē, bet citu tetrapodu fosīlijas parasti ir ļoti fragmentāras un sniedz maz ziņu par šīs grupas evolūciju, tāpēc Latvijas ventastegas un tai radniecīgo daivspurzivju atradumiem ir liela zinātniska nozīme mugurkaulnieku evolūcijas izzināšanā. Lai gan nav pilnīgu ventastegas skeletu fosīliju, Latvijā atrastās devona mugurkaulnieku, t.sk. ventastegas, fosīlijas ir īpaši vērtīgas labās saglabātības pakāpes dēļ: samērā viegli preparējamos smilšakmeņos fosīlijas saglabā trīsdimensionālo formu, kas tuva oriģinālajai. Zinātniski augstvērtīgi un pasaules mērogā reti ir arī citi paleontoloģiskie atradumi Latvijas devona iežu slāņos – daivspurzivju un bruņuzivju pilnīgi skeleti un pat devona zivju mazuļu fosīlijas vidusdevona mālainajās nogulās.

 

Devona periods (pirms 419–359 milj. gadu) bieži tiek raksturots kā zivju valdīšanas laiks. Tolaik uz Zemes vēl nebija dinozauru, putnu, zīdītāju – dažādu grupu zivis un bezžokļaiņi (mūsdienu nēģu radinieki) bija plaši izplatīti, sasnieguši lielu daudzveidību un bija vienīgie mugurkaulnieki. Tuvojoties devona beigām, vienas no zivju grupām (daivspurzivju) evolūcijā krūšu un vēdera spuras pakāpeniski pārveidojās par kājām: sāka attīstīties pirmie tetrapodi jeb četrkājaiņi – grupa, pie kuras tagad pieder abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji (tātad arī mēs – cilvēki), kas evolūcijas gaitā attīstījušies uz Zemes.

 

Tetrapodu priekštecēm, daivspurzivīm, raksturīgas spuras ar labi attīstītu iekšējo skeletu un muskuļiem. To spuru skeletā atpazīstami cilvēku rokām un kājām raksturīgie kauli. Spuru attīstība par kājām ir bijusi pakāpenisks process, kas sākotnēji nav bijis saistīts ar pielāgošanos staigāšanai pa sauszemi. Devona periodā tagadējās Latvijas teritorijā galvenokārt pletās sekla jūra. Fosīliju un tās saturošo iežu pētījumi snieguši atziņu, ka kājas attīstījušās kā pielāgojums dzīvei upju deltu un ūdenszālēm aizaugušas jūras piekrastes apvidos, jo, iespējams, sniedza zināmas priekšrocības, paisuma un bēguma zonā seklā ūdenī un bēguma laikā tvarstot lēnīgākas vai seklumā nonākušas zivis. Tomēr devona tetrapodi kopumā bija ūdenī mītoši dzīvnieki, un kājas, kas tiem izveidojās kā pielāgojums dzīvei ūdenstilpju seklajās daļās, tikai vēlāk izrādījās veiksmīgs jaunieguvums izplatībai tālāk sauszemē.

 

Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta veltīta oriģinālai un spilgtai Latvijas vēstures liecībai, kas ļauj iepazīt un izprast evolūcijas gaitu un tādējādi dara Latviju īpaši nozīmīgu pasaulei.

 

Monētā ventastegas skelets iezīmēts ar fotoluminiscējošu apdruku. Vismaz 40 sekunžu paturot monētu tiešos spilgtas gaismas staros un pēc tam aplūkojot tumsā, ventastegas skelets spīdēs.