Monētas priekšpuse (averss)
 

Centrā bezvadu tīkla (Wi-Fi) simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts "Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!". Zem simbola uzraksts "Walka", zem tā gadskaitlis 1917. Monētas lejasdaļā pa kreisi puslokā uzraksts "5 euro", pa labi – gadskaitlis 2017.

 

Monētas aizmugure (reverss)
 

Centrā spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots Latviešu pagaidu nacionālās padomes uzsaukuma "Visiem latviešiem!" teksta fragments vēsturiskajā rakstībā: "Latweeschi! Leelais atlaischanas wahrds ir atskanejis: paschnoteikschanās tautām! Negaidat wairs zitas atlaischanas! Ņemat sew paschi, ko wehsture jums dod, un esat gatawi notihrit sawas durwis no swescheem apspeedeejeem! Ņemat sew paschi scho semi, kuru muhsu tehwi ir pirkuschi ar saweem asins sweedreem, un zeļat tur labaku un taisnigaku walsti nekā ta, kura tagad eet bojaa." Reversa augšdaļā puslokā vietots uzraksts "Latveeschu pagaidu nazionalās", lejasdaļā puslokā – "padomes sesijai – 100".

 

Monētas josta
 

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

 

Stunda pirms rītausmas, kad tumsa vismelnākā, – tā var teikt par latviešu nācijas situāciju 1917. gada novembrī. Tobrīd jau vairāk nekā divus gadus tagadējā Latvijas teritorija bija Pirmā pasaules kara frontes sašķelta, un simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju – Kurzemes un Zemgales bēgļi, evakuēto Rīgas rūpnīcu strādnieki, armijā mobilizētie – bija izkaisīti visā plašajā Krievijas impērijas teritorijā. 1917. gada septembrī vācu armija ieņēma arī Rīgu, un Berlīnē tapa okupēto Baltijas teritoriju aneksijas un ģermanizācijas plāni. Krievijā pēc politiskos satricinājumos pavadīta gada pie varas bruņota apvērsuma ceļā bija nācis jauns radikāls spēks – kreisie sociāldemokrāti jeb boļševiki. Milzīgā valsts arvien straujāk tuvojās pilsoņu kara haosam.

 

Valka tobrīd bija pilsēta ar lielāko latviešu iedzīvotāju skaitu Vācijas vēl neokupētajā teritorijā. Pēc Rīgas krišanas tā kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. No 1917. gada 16. novembra līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila – 29. novembrī–2. decembrī) Valkā notika Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji – bijušie Krievijas Valsts domes deputāti Jānis Goldmanis (1875–1955) un Jānis Zālītis (1874–1919), vēlākie Latvijas valstsvīri Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925), Voldemārs Zāmuēls (1872–1948), Ādolfs Klīve (1888–1974) un Francis Trasuns (1864–1926), rakstnieki Jānis Akuraters (1876–1937), Kārlis Skalbe (1879–1945) un Edvarts Virza (1883–1940), filozofs Pauls Zālīte (1864–1939) u.c. No padomes darba gan distancējās boļševistiski noskaņotie latviešu sociāldemokrāti, kuriem piederēja faktiskā vara Vidzemē.

 

Uzsaukumā "Visiem latviešiem!" padome aicināja: "Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanos tautām! Negaidat vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod, un esat gatavi notīrīt savas durvis no svešiem apspiedējiem! Ņemat sev paši šo zemi, kuru mūsu tēvi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labāku un taisnīgāku valsti nekā tā, kura tagad iet bojā." Savukārt deklarācijā "Ārvalstīm un tautām" LPNP pauda: "Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts." No Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu, kam tālaika situācija gan vēl neļāva pilnvērtīgi īstenoties.

 

Visu nākamo gadu LPNP turpināja strādāt Latvijas neatkarības labā – arī tad, kad Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, bet Krievijā boļševiku vara arvien nopietnāk kavēja padomes darbību. 1918. gada vasarā LPNP pilnvarotais Zigfrīds Anna Meierovics devās uz Rietumeiropu, lai apliecinātu latviešu nācijas valstsgribu Pirmā pasaules kara potenciālajiem uzvarētājiem, kam jau visai drīz bija jālemj par jauno kārtību pēckara Eiropā. Nedēļu pirms Latvijas valsts proklamēšanas saņemtais Lielbritānijas valdības apliecinājums, ka tā atzīst LPNP par Latvijas Pagaidu valdību līdz jaunās valsts izveidei de facto, bija starptautiski ļoti svarīgs arguments Latvijas valstiskuma tapšanā. Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā.

 

LPNP 1. sesija bija nozīmīgs notikums ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi, tāpēc tās 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.